Mīļie kāzu viesi,
Esam apkopojuši visu nepieciešamo informāciju un iespējamos jautājumus, kas mums likās svarīgi saistībā ar mūsu kāzu dienu.
Kāzas
Kad, kur un cikos jāierodas?
Kāzu ceremonija notiks 2022. gada 27. augustā plkst. 14:00 “Elejas muižas Tējas namiņā”
Saite: Elejas muižas Tējas namiņš
Svinības turpināsies viesu namā “Brūveru klēts“ Ziedkalnē, Jelgavas novadā
Saite: Brūveru klēts
Vai varēs palikt pa nakti?
Jā, būs iespējams palikt pa nakti.
*Par to, vai plāno palikt pa nakti lūdzu paziņo mums līdz 15. maijam.
*Nakšņošana paredzēta zvanu teltīs ar ērtām gultām, taču katram gadījumam varat paķert līdzi arī kādu papildus plediņu, jo augusta naktis mēdz vairs nebūt tik siltas.
Ko vilkt mugurā?
Pēc paša izvēles, bet lai ir svinīgi.
Ko man dāvināt?
Mūsu mājas esam jau pēc savas gaumes iekārtojuši, tāpēc novērtēsim palīdzību mūsu kāzu ceļojuma budžeta papildināšanā.
Vai es varu ņemt līdzi savu otro pusīti?
Ja tavas otrās pusītes vārds ir atrodams uz ielūguma, tad droši.
Vai jāņem līdzi savs groziņš?
Nesatraucies, viesus nodrošināsim ar visu vakaram nepieciešamo un brokastīm nākošajā rītā. Ja tev paredzēts mērot garu ceļu, noteikti nodrošinies ar kādu našķi.
Ko es darīšu, kamēr jaunais pāris pēc ceremonijas dosies nelielā piedzīvojumā?
Jaunais pāris pēc ceremonijas dosies nelielā izbraucienā bez viesiem, bet esam nodrošinājuši, ka garlaicīgi tev nebūs. Esam sagatavojuši nelielu sarakstu ar tuvumā esošajiem apskates objektiem (skatīt tālāk). Mazliet tuvāk pasākumam, dodies apskatīt svinību vietu, iekārtoties naktsmītnē un piedalīties mūsu sagatavotajās aktivitātēs.
Iespējamie apskates objekti pirms/pēc ceremonijas:
- Elejas muižas parks
- Lielplatones muiža
- Audruves parks
- Ūziņu vējdzirnavas
- Abgunstes muiža
Dienas programma:
*informācija tiks ievietota drīzumā*
Ja radušies vel kādi jautājumi, noteikti vari tos jautāt līgavai (tālr. 27437845) vai līgavainim (tālr. 26147760).
Ja notiks kādas izmaiņas vai precizējumi, informācija šeit tiks atjaunināta. Pasākumam tuvojoties, noteikti pārlasi informāciju vēlreiz.
Nevaram sagaidīt jūs visus satikt un sākt šo foršo ballīti,
Agate un Kārlis
Interesanta informācija arhitektūras vēstures entuziastiem:
Elejas tējas namiņš
Pašreizējais Elejas muižas ansamblis veidots 19. gs. sākumā, klasicisma stilā pēc grāfa Kristofa Johana Frīdriha (Žanno) Mēdema pasūtījuma.
Savulaik tas atzīts par Kurzemes klasicisma pērli un izcilu būvniecības paraugu Eiropā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā ēkas tika nodedzinātas. Līdz mūsdienām saglabājusies muižas pārvaldnieka māja un teātra māja jeb klēts, tējas namiņš un senā baronu kapsēta, bet no kādreizējās majestātiskās pils palikušas vien drupas. Kopš 1967. gada Elejas muižas ansamblis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Parka teritorijas struktūras un stādījumi atbilst romantiskiem ainavu parkiem. Elejas parka teritorijā aug 15 dižkoki. Elejas muižas parks no dendroloģiskās un bioloģiskās daudzveidības viedokļa ir vērtējama kā saudzējama vides “pērle” Latvijas un Eiropas mērogā. Parka ziemeļu pusē atrodas Tējas namiņš kas ietilpst muižas ēku ansamblī un celts līdz ar pils būvniecību 19. gs. sākumā. Tējas namiņā savulaik atradies pēdējās Kurzemes – Zemgales hercogienes Dorotejas piemineklis, tā dēļ 19. gs. vidū tējas namiņš tika paplašināts un izbūvēta apsīdas piebūve, joprojām redzama pieminekļa iedobuma vieta.
Nopostīts reizē ar pili 1915. gadā, bet pēc 100 gadiem – 2015. gadā tējas namiņš un 19.gs celtais žogs ar arkādēm piedzīvoja savu “atdzimšanu” un romatisko izskatu.
Parkā atjaunotas vēsturiskās taciņas, uzbūvēts tiltiņš pāri dīķim uz pussalu un izveidoti divi apmeklētājiem saistoši, interaktīvi objekti – tēlnieka Gļeba Panteļejeva skulptūra “Mīlestībai”, kuras burvība viskrāšņāk atklājas krēslas stundās, un vides objekts “Saruna”, kas ļauj cilvēkiem sarunāties katram no sava ūdenstilpnes krasta.
Brūveru klēts
Īpašums “Brūveri” Pētera Burberga un viņa sievas Elitas īpašumā nonāca 2017. gadā.
Pēteris Burbergs: “Agrārās reformas laikā, kad notika muižas īpašumu dalīšana, šis 19. gadsimtā celtais akmens mūra stallis un māja tika iedalīta maniem vecvecākiem. Tad savu darīja Otrais pasaules karš, bet 90. gados manas mammas māsa šo īpašumu atguva. Ilgus gadus tas stāvēja tukšs, bija pavisam bēdīgā izskatā, līdz mums ar sievu radās doma to atjaunot, tādējādi sakārtojot dzimtas īpašumu. Mammas māsa mums to atdāvināja, lai varam īstenot savus sapņus un sakārtot šo vidi, radot jaunu kultūrtelpu.”
